lasmaiKopš septembra vidus Gulbenē  dzīvo un strādā četrās Gulbenes novada pašvaldības iestādēs  brīnišķīgi jaunieši no Eiropas: Romana Meyer   no Austrijas, Melanie Kaiser  no Vācijas , Valeria Di Lallo, Marilena Marconi un Sophie Hilpold no Itālijas.

Viņi darbojas kā brīvprātīgie” programmas Eiropas Solidaritātes Korpuss, Eiropas Brīvprātīgā darba projektā Nr. 2021-1-LV02-ESC51-VTJ-000037280 Gulbenes 1. Pirmsskolas izglītības iestādē, Gulbenes 2. PII ,,  Rūķītis, Lejasciema PII ,,Kamenīte” un Gulbenes novada bibliotēkā.

Pieci enerģiski, aktīvi un radoši jaunieši, kuri izlēma šajā trauksmainajā Covid pandēmijas laikā doties prom no mājām, mesties izaicinājumā, apgūt ko jaunu, savas prasmēs dalīties ar citiem un izzināt Latviju. Viņu mīlestība pret bērniem, attieksme pret darbiniekiem un sirds siltums veicina projekta  piepildītu norisi. Kopā ar bērniem viņi mācās darot, apgūst latviešu valodu, ceļo un regulāri tiekas ar saviem mentoriem.

Jaunieši sarunājās ar savu latviešu valodas skolotāju un mentoru Elīnu Janovsku:

lasmai

Kāpēc jūs izlēmāt piedalīties Eiropas Solidaritātes korpusa projektā?

Marilena:  Man gribējās ceļot. Gribējās padzīvot citā valstī un iepazīt citas valsts kultūru. Gribējās kļūt pastāvīgai un pieņemt pašai savus lēmumus.

Romana: Es vēlējos izaicināt pati sevi un iziet no savas komforta zonas. Gribēju uzlabot savas angļu valodas prasmes un vislabāk to izdarīt ir , aizbraucot uz citu valsti. Es ļoti vēlējos apskatīt citas valstis un satikt citu valstu iedzīvotājus.

Sophie : Kad es pabeidzu vidusskolu, bija jāgaida viens gads, lai es varētu sākt studēt. Izmantoju šo gadu, lai saprastu, ko es vēlos studēt un ko vēlos darīt nākotnē.

Valeria: Vienmēr esmu vēlējusies piedalīties brīvprātīgā darba projektā. Kad pabeidzu savas studijas augstskolā, izmantoju iespēju piedalīties brīvprātīgā darba projektā pirms uzsāku savas darba gaitas.

Melanie:  Arī es izmantoju gadu pēc vidusskolas beigšanas, lai ceļotu un saprastu, ko darīt tālāk nākotnē. Vēlējos iepazīt citu valstu kultūru un tradīcijas. Brīvprātīgā darba projekts likās labs iemesls, lai varētu izaicināt pašai sevi un uzlabotu savas angļu valodas prasmes.

Kāpēc izvēlējāties Latviju un tieši šo projektu?

Marilena: Es vēlējos studēt pedagoģiju un tāpēc meklēju projektu, kurā būtu darbs ar bērniem. Šis projekts bija absolūti atbilstošs man, jo iespēja strādāt bērnudārzos. Par Latviju es neko daudz nezināju un tāpēc likās interesanti iepazīt šo valsti vairāk.

Romana:  Mani arī interesēja darbs ar bērniem. Mana nosūtošā iestāde ir uzticams partneris Gulbenes 1. PII jau vairākus projektus. Šis fakts arī darīja drošu par šo izvēli. Iepriekšējie brīvprātīgie - Lea un Christoph, ieteica šo kā labu projektu un atzina, ka uzņemošās iestādes ļoti atbildīgi strādā un attiecas pret brīvprātīgā darba veicējiem.

Sophie: ES pieteicos dalībai trijos projektos un šī projekta koordinatore Lāsma bija pirmā ,kura man atbildēja un ieinteresēja šajā projektā. Noteicošais, kāpēc izvēlējos šo projektu, bija darbs ar bērniem un darbs bibliotēkā. Man nebija daudz informācijas par Latviju un nolēmu iepazīt Latvijas kultūru un cilvēkus tuvāk.

Valeria:  Es izvēlējos Latviju , jo ļoti ieinteresēja tieši šis projekts. Iepriekš meklēju un skatījos dažādus projektus dažādās valstīs, bet šis projekta pieteikums mani ieinteresēja. Gribēju strādāt ar bērniem un savu izvēli nenožēloju.

Melanie: Pirms dalības projektā neko nezināju par Latviju. Esmu priecīga, ka izvēlējos šo projektu, jo Latvija ir ļoti jauka valsts, kuru tagad iepazinu. Noteicošais arī man bija darbs ar bērniem.

Kāds  ir Jūsu brīvprātīgais darbs Gulbenē?

Melanie: Mēs gatavojam un piedāvājam dažādas radošas un interesantas aktivitātes Gulbenes 1.PII bērniem. Tā kā šī iestāde ir darbojas Eko skolu programmā, tad daudz ir zaļo aktivitāšu. Vadām daudz sportiskas aktivitātes svaigā gaisā, arī ziemā. Es un Romana vadām vācu valodas nodarbības Gulbenes pilsētas iedzīvotājiem.  Nodarbības notiek gan klātienē, gan arī ir reizes, kad notiek attālināti. Mēs ar Romana vadām arī angļu valodas nodarbības bērniem Gulbenes 1.PII, Gulbenes 2.PII „Rūķītis” un arī Lejasciema PII „Kamenīte”. Šī ir interesanta pieredze darbā ar bērniem.  Cenšamies solidarizēties ar vietējo sabiedrību un būt noderīgas šajā sarežģītajā laikā.

Romana:  Mēs strādājam ne tikai ar pirmsskolas vecuma bērniem, bet arī esam solidāri  ar jauniešiem Lejasciema jauniešu centrā „Pulss”. Mums visām bija iespēja strādāt ar skolas vecuma bērniem no Gulbenes novada vidusskolas, kur digitālo aktivitāšu ietvaros, mācījām gatavot komiksus datorā Gulbenes novada bibliotēkā. Mēs ar Melanie dejojam arī vidējās paaudzes deju kopā „Ratiņš”. Tas ir patiešām ir labs veids, kā iepazīt latviešu tautas kultūru. Biju lepna uzvilkt koncertā latviešu tautas tērpu.

Valeria:  Es organizēju radošas aktivitātes Gulbenes 2.PII „Rūķītis” bērniem. Man  ir iespēja iepazīstināt bērnus ar itāļu tradīcijām un kultūru, pagatavot itāļu tradicionālus ēdienus. Piedalos arī bērnu deju nodarbībās, kurās skolotāja Jāņa Matisona vadībā apgūstu latviešu tautas deju pamata soļus. Piedalījos vecākiem veltītos koncertos un dejoju kopā ar bērniem. Es vadu angļu valodas nodarbības Gulbenes novada bibliotēkā iedzīvotājiem. Šis ir pats grūtākais priekš manis, jo ir jāprot paskaidrot un izstāstīt iedzīvotājiem, kāpēc jārunā tieši tā. Organizējām tikšanos ar skolu jauniešiem   Gulbenes novada vidusskolā un iepazīstinājām ar Eiropas Solidaritātes korpusa un brīvprātīgā darba piedāvātajām iespējām.

Marilena: Es organizēju dažādas radošas un sportiskas aktivitātes Lejasciema PII „Kamenīte” un Gulbenes 1.PII  bērniem. Cenšos palīdzēt , kā vien varu un būt noderīga. Kopā ar Valeria gatavojam un vadām bērniem angļu valodas nodarbības. Man patīk redzēt bērnu progresu un kā uzlabojas bērnu angļu valodas prasmes. 

Sophie: Es arī vadu dažādas aktivitātes bērniem Lejasciema PII „Kamenīte” un Gulbenes 1.PII. Vislabāk man patīk gatavot dažādus ēdienus kopā ar bērniem. Mēģinu iemācīt pagatavot savas valsts tradicionālos ēdienus. Daudz laika pavadu Gulbenes novada bibliotēkā. Man  ļoti patīk un padodas fotografēt, tāpēc bibliotēkā daudz fotografēju, kad vien ir nepieciešamība.

Jauki, ka pirmsskolas izglītības iestādēs varam darboties arī ar bērniem no Ukrainas.  Tā esam solidāri ar šo tautu.

Kas Jūs fascinē Latvijas kultūrā?

Valeria: Latviešu tauta ir ļoti strādīgi un  darbs viņus nemaz nebiedē. Latvieši ir gatavi izdarīt jebkuru darbu. Mani pārsteidza tas , ka Latvijā ļoti jutu latviešu kultūru. Kaut Latvijā dzīvo arī citas tautības iedzīvotāji, bet citu valstu kultūru nejutu, dzīvojot Latvijā.

Melanie: Man ļoti patīk Latvijas arhitektūra, pavisam savādāk nekā Vācijā. Latvijā dzīvo jaku cilvēki, kuri gatavi vienmēr palīdzēt un pamācīt, ja tas nepieciešams.

Sophie: Man neierasti ir tas, ka es neredzu kalnu ainavas, ko esmu pieradusi redzēt savā dzimtajā pilsētā. Ļoti skaista daba un ainavas ir Latvijā.

Romana:  Nekur citur neesmu redzējusi tik skaistus saulrietus un saullēktus. Dzīvojot Latvijā, esmu iepazinusi Latvijas vēsturi, kura ir ļoti interesanta. Latvijā cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi un draudzīgi.

Marilena: Varu par visu piekrist iepriekš teiktajam. Latvijas ainavas ir ļoti skaistas, kuras neesmu redzējusi nekur citur. Latvijas arhitektūra ir pavisam savādāka kā Itālijā.

Ko Jūs darāt brīvajā laikā?

Romana: Brīvajā laikā cenšos apceļot Latviju.  Gribas apskatīt pēc iespējas vairāk, jo Latvija ir maza, bet ļoti skaista valsts.

Marilena: Es brīvajā laikā daudz staigāju un arī skrienu. Tagad mums ir iespēja ceļot ar velosipēdu. Arī es cenšos apceļot Latviju.

Melanie: Daudz brīvā laika mums nav. Cenšos apceļot Latviju. Daudz lasu grāmatas.

Sophie: Es arī daudz lasu grāmatas. Pastaigājos daudz pa pilsētu. Gribas apceļot Latviju un pēc iespējas vairāk apskatīt to.

Valeria: Kad vien ir brīvais laiks, tad ceļojam un apskatām Latviju. Man patīk gatavot ēst un tad cienāju savas dzīvokļa biedrenes.

Kādas pārdomas par iegūto pieredzi Latvijā?

Romana: Esmu noteikti palikusi daudz patstāvīgāka un esmu ieguvusi pārliecību par saviem spēkiem. Manas angļu valodas zināšanas ir uzlabojušās. Esmu arī ieguvusi pamatzināšanas latviešu valodā un protu komunicēt ar bērniem.

Sophie: Esmu kļuvusi atvērtāka pret citiem. Mācos pieņemt citādāko un pielāgoties tam. Manas angļu valodas zināšana noteikti ir uzlabojušās.

Marilena: Esmu sapratusi, kā tas ir strādāt ar bērniem. Noteikti esmu kļuvusi patstāvīga, jo dzīvojot mājās, mamma visu darīja un ieteica. Esmu sapratusi, ka pašai ir jāatbild par savu izdarīto izvēli. Protu plānot savas finanses. Esmu ieguvusi pamatzināšanas latviešu valodā. Latvija ir skaista!

Melanie: Esmu guvusi pieredzi darbā ar bērniem un protu ar tiem komunicēt latviešu valodā. Manas angļu valodas sarunvalodas prasmes ir noteikti uzlabojušās. Esmu iemācījusies patstāvīgi dzīvot un nav vairs vajadzības prasīt padomu savai mammai. Esmu pateicīga projektam par lielisko iespēju apgūt latviešu tautas dejas.  TDK ,, Ratiņš ” ir lielisks kolektīvs.

Valeria: Esmu kļuvusi atvērtāka svešai kultūrai un tradīcijām. Esmu iemācījusies pieņemt citādāko. Esmu iemācījusies dzīvot svešā valstī, kur viss notiek pavisam savādāk nekā manā dzimtajā valstī.   Manas angļu valodas sarunvalodas zināšanas ir uzlabojušās. Pirms projekta gribējās iemācīties, kā tas ir strādāt ar bērniem.   Tagad zinu kā tas ir un tas ir fantastiski.

Kādi ir Jūsu plāni pēc projekta?

Melanie:  Kad es atgriezīšos savā dzimtajā pilsētā, sākšu strādāt. Esmu atradusi sev darba vietu un esmu priecīga par to.

Marilena:  Pagaidām nav man plānu Vecāki vēlās, lai es sāku studijas augstskolā, bet es pati nezinu vēl, ko vēlos studēt.

Romana:  Pēc projekta es sākšu strādāt arhitektu birojā. Esmu to mācījusies un esmu laimīga par iespēju pielietot to praksē.

Ko Jūs domājat par Latvijas ēdienu?

Romana: Man ļoti garšo ķiploku grauzdiņi. Mums Austrijā ir ķiploku grauzdiņi , bet tie ir no baltās maizes un no baltās maizes grauzdiņi nav tik garšīgi. Latvijā esot pagaršoju rupmaizes kārtojums. Man tas ļoti iegaršojās.

Valeria: Es nekur  citur neesmu ēdusi tik garšīgu karbonādi,  tieši Gulbenē. Esmu ēdusi Rīgā karbonādi, bet tieši Gulbenes karbonāde ir pati garšīgākā.

Sophie : Esmu novērojusi, ka latvieši daudz ēd kartupeļus un bietes. Mēs tik daudz bietes nelietojam. Latvijā ir ļoti interesantas ēdienu kombinācijas, pie kurām es neesmu pieradusi. Tādus saldos ēdienus nebiju iepriekš ēdusi, bet man tie garšo.

Melanie: Esot un strādājot Gulbenē esmu pagaršojusi dažādus ēdienus, kurus iepriekš nebiju nemaz garšojusi. Ļoti neierasti likās pica ar majonēzi.

Vai kaut ko jau zināji no latviešu valodas? Vai Jūs izmantojat latviešu valodu?

Melanie: Latviešu valodu izmantot nākas komunicējot ar bērniem un bērnudārzu darbiniekiem. Ir grūti, bet es mēģinu izmantot latviešu valodu.

Sophie: Man vēl latviešu valoda daudz jāmācās.  Neviena valoda, kuras esmu mācījusies, nav tik grūta, kāda ir latviešu valoda. Dažos vārdos atrodu līdzību ar vācu valodu un tos man ir vieglāk atcerēties.

Valeria: Latviešu valodu izmantoju saskarsmē ar bērniem. Latviešu valoda ir ļoti grūta! Latviešu valodas skolotāja mums palīdz ar vārdu krājumu, kuru var izmantot aktivitātēs, kuras vadām bērniem. Visvairāk latviešu valodu man nākas pielietot esot pasta nodaļā. Bet kaut kā mēs ar pasta darbiniekiem saprotamies un visu izdodas nokārtot.

Romana: Latviešu valodu cenšos cītīgi apgūt, lai varētu pēc iespējas vairāk komunicēt ar bērniem latviešu valodā. Mani pārsteidz tas, cik labi bērni pārzina angļu valodu. Mani pārsteidz daudzās galotnes, kuras visu laiku mainās. Bet ja ir vēlēšanās latviešu valodu var iemācīties. 

Vai tu redzi Latviju kā vietu, kur atgriezties?   

Romana: Noteikti vēlētos atgriezties. Gribētos satikt atkal bērnus un redzēt, kā ir izauguši un mainījušies. Rīga ir ļoti skaista pilsēta. To es gribētu parādīt savai ģimenei.

Valeria: Es arī noteikti gribētu vēlreiz atbraukt un apciemot bērnus un darbiniekus pirmsskolas izglītības iestādē. Gribētu parādīt Latviju savai ģimenei.  Bet es brauktu tikai vasarā, jo ziemas Latvijā ir ļoti aukstas.

Sophie: Neko daudz no Latvijas neesmu pagaidām redzējusi, bet noteikti gribētu atvest  savu ģimeni uz Latviju.

Marilena: Es noteikti vēlreiz gribētu aizbraukt uz Lejasciemu. Gribētos vēlreiz satikt bērnus, kurus esmu jau iemīļojusi. Gribētos redzēt, cik lieli bērni izauguši un kā mainījušies. Gribētos satikt Lejasciema PII darbiniekus.  

Melanie: Atgriezties gribēsies. Gribētos vēlreiz redzēt skaisto Latvijas dabu.

Interviju lasi arī šeit:

https://jaunatne.gov.lv/jaunumi/eiropas-solidaritates-korpuss/prasmes-dalities-ar-citiem-un-izzinat-latviju-gulbenes-novada-brivpratigo-pieredzes-stasts/

   ESK LV JSPA1.PII logo ar nosaukumu