APGŪSTI MĀCĪBU VIELU GULBENES NOVADA VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJĀ

Nodarbība notiek muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes dzīves stāstiem, darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem.

Pēc nodarbības skolēniem ir iespēja izvēlēties līdzņemšanai krāsojamās darba lapas ar mākslinieku darba motīviem, lai radītu savas krāsu kompozīcijas.

Muzejpedagoģiskā nodarbība izstrādāta atbilstoši kompetenču pieejai un karjeras izglītībā sasniedzamajiem rezultātiem vecumposmā no 1.līdz 3.klasei.

Nodarbība notiek muzeja Klētī un iepazīstina ar 10 seno profesiju nosaukumiem un to lietderību tā laika sabiedrībai. Nodarbības laikā dalībnieki:

• gūst ieskatu, kā vēsturiski veidojies profesijas jēdziens;

• izvērtē un grupē muzejā pieejamo informāciju par profesiju nosaukumiem agrāk un tagad, to nozīmību tā laika un mūsdienu sabiedrībā;

• diskutē par profesijā nepieciešamajiem darbarīkiem un iepazīst tos muzeja ekspozīcijā “Tautsaimniecība”;

• praktiski izmēģina strādāt ar tā laika darbarīkiem vešerienes, patmalnieka, riepnieka, vēveres, galdnieka un podnieka profesijās.

Pēc nodarbības skolēns paņem līdzi savu veikumu: samaltos miltus; novīto pavedienu, māla izstrādājumu un pašnovērtējuma karti. Pašnovērtējuma kartes aizpildīšana rosina domāt par dotumiem, interesēm un prasmēm, kas padodas vislabāk, kā arī par neizdošanos, kļūdām un to iemesliem.

Muzejpedagoģiskā nodarbība izstrādāta, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 1. klases dizaina un tehnoloģiju tēmu: “Kā cep maizi? Kā atspoguļo maizes tapšanas ceļu?”, nostiprinot datorikā un matemātikā iegūtās zināšanas.

Nodarbība notiek muzeja Klētī un atklāj maizes radīšanas ceļu no tīruma līdz gatavam maizes klaipam agrāk un tagad.

Muzejpedagoģiskā nodarbība izstrādāta, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 1. klases dizaina un tehnoloģiju tēmu: “Kā cep maizi? Kā atspoguļo maizes tapšanas ceļu?”, nostiprinot datorikā un matemātikā iegūtās zināšanas.

Nodarbība notiek muzeja Klētī un atklāj maizes radīšanas ceļu no tīruma līdz gatavam maizes klaipam agrāk un tagad.

Nodarbības sākumā dalībnieki saņem kartīšu komplektu, kas jāsagrupē, lai atklātu maizes radīšanas ceļu agrāk un tagad, noskaidrojot maizes izgatavošanas procesā lietoto darba rīku nosaukumus, izskatu un pielietojumu.

Nodarbības dalībnieki aplūko un praktiski izmēģina darbarīkus, kas tika izmantoti maizes izgatavošanas procesā 20. gadsimtā. Nodarbības praktiskās aktivitātes (svēršana, mērīšana, malšana) papildina izzinošas un izglītojošas aktivitātes (latviešu tautas ticējumu par maizi vēstījumu apzināšana, dažādu maizes recepšu noskaidrošana utml.).

Nodarbības saturs ir sasaistīts ar citos mācību priekšmetos iegūtām zināšanām un apgūtām prasmēm: matemātikā – veic aprēķinus ar dažādiem lielumiem un naturāliem skaitļiem; datorikā – lasa un izpilda shematiski pierakstītas darbības, saskata pieļautās kļūdas un izlabo tās.

Nodarbības noslēgumā skolēni aizpilda un paņem līdzi savu spēles laukumu “Maizes pagatavošanai veicamie darbi”. Nodarbība sekmē cieņpilnas attieksmes pret pārtikas produktiem un cilvēka ieguldīto darbu veidošanos.

Nodarbība izstrādāta, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 1. klasē paredzēto mācību saturu.

Nodarbība būs saistoša arī 2. un 3.klašu skolēniem.

Muzejpedagoģiskā nodarbība izstrādāta, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 3. klases vizuālās mākslas tēmas “Simboli un stilizācija” un “Fantāzijas tēlu zīmēšana”. Nodarbības saturs ir saistīts ar matemātikas, latviešu valodas un datorikas iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu.

Nodarbība notiek muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem.

Muzejpedagoģiskā nodarbība izstrādāta, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 3. klases vizuālās mākslas tēmas “Simboli un stilizācija” un “Fantāzijas tēlu zīmēšana”.

Nodarbība notiek muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem. Nodarbības sākumā katram dalībniekam tiek izsniegta nodarbības soma ar darba lapām radošo aktivitāšu veikšanai.

Nodarbības dalībnieki:

• uzzina par ornamentiem, simboliem un elementiem mākslas darbos;

• pēta simbolu un elementu atkārtošanos ornamentos;

• pierāda simetriju un asimetriju dotajos darbos;

• rada savu dabas objekta stilizāciju;

• radīto stilizāciju pārvērš algoritmā un, izmantojot komandas, informāciju nodod klases biedram, salīdzina rezultātus, diskutē par joku un humora rašanās veidiem un to ietekmi uz mūsu ikdienu;

• izmantojot nodarbībā iegūtās zināšanas par kompozīciju, dekorē savu nodarbības somu ar tekstila krāsām.

Nodarbības saturs ir saistīts ar matemātikas (darboties ar daļām un objektiem), latviešu valodas (raksturot izjūtas, kuras izraisa verbālā un neverbālā informācija humorā) un datorikas (saskatīt algoritmiskas darbības apkārtējā vidē, radīt un izpildīt algoritmu) iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu.

Nodarbības noslēgumā katrs paņem savu muzejpedagoģiskās nodarbības somu ar aizpildītajām aktivitāšu lapām.

Nodarbība izstrādāta, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 3. klasē paredzēto mācību saturu.

Nodarbība būs saistoša arī 2. un 4.klašu skolēniem.

Muzejpedagoģiskā nodarbība izstrādāta, lai sākumskolas skolēnus iepazīstinātu ar muzeju, kā vietu, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus. Nodarbība notiek muzeja āra teritorijā un Oranžērijā.

Nodarbības laikā dalībnieki iegūst informāciju un iepazīst Amora skulptūru, Sarkano pili, Baltās pils drupas, Jūlijam Straumem un Jūlijam Maderniekam veltītu ekspozīciju Zilajā zālē un Jūlija Madernieka dizainētas mēbeles un priekšmetus Sarkanajā zālē.

Nodarbības vadītāja stāstījums mijas ar nepieciešamību diskutēt, minēt un filozofēt. Dalībnieki prognozē terminu (skulptūra, pils, māksla, vēsture, muzejs, Amors, oranžērija, kultūra) skaidrojumus, pēta mākslas formas, skulpturālos veidojumus, izdara secinājumus par izmantotajiem materiāliem un mākslas un kultūrvēsturisko objektu vēstījumu sabiedrībai. Stāstījumā un aktivitātēs iesaistās muzeja tēls Mupe, kas ir mākslinieces Evitas Zālītes radīta šūta rotaļlieta.

Nodarbības noslēguma daļā dalībnieki pilda ar apgūto informāciju saistītus uzdevums. Uzdevumi metodiski veidoti tā, lai skolēniem būtu nepieciešams izmantot latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības zināšanas (balsīgo un nebalsīgo patskaņu lietošana, teikuma uzbūve, struktūra, pieturzīmes, vārdšķiras).

Nodarbība notiek muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes dzīves stāstiem, darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem.

Pēc nodarbības skolēniem ir iespēja izvēlēties līdzņemšanai krāsojamās darba lapas ar mākslinieku darba motīviem, lai radītu savas krāsu kompozīcijas.

Nodarbība izstrādātā, lai atbilstoši kompetenču pieejai apgūtu 4. klases vēstures un sociālo zinību tēmu "Kā mēra laika ritējumu un noskaidro pārmaiņas tajā?". Nodarbība notiek muzeja āra teritorijā un telpās. Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar dažādām vēstures liecībām, salīdzina, analizē un secina. Nodarbībā ir integrēta dabaszinību tēma par augu attīstību. Laika līniju no iepazītajiem vēstures notikumiem skolēni veido, izmantojot koka ripu, tādējādi saistot gadskaitļus ar koka gadskārtas joslām.

• Dace Kablukova t.:+371 29610524 e-pasts: dace.kablukova@gulbene.lv Gulbenes novada Izglītības pārvalde

• Iveta Petrovska t.: +371 28316362 e-pasts: iveta.petrovska@inbox.lv Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs