Energoefektivitāte Projekti
Foto: Valmiera, Logo: “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē"

Oktobra sākumā Valmieras novada Kocēnos notika Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk arī VPR) darbseminārs pašvaldību energopārvaldniekiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar enerģētikas un klimata jautājumiem. Darbsemināra dalībnieki dalījās savā pieredzē par energopārvaldnieka lomu pašvaldībā, savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāre Līga Kurevska iepazīstināja pašvaldību speciālistus ar aktualitātēm klimata un enerģētikas politikā Latvijā.

Darbseminārā Kocēnos speciālisti dalījās ar savu pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu un IT risinājumus enerģijas patēriņa datu apkopošanai, to analīzei. Tas ir būtisks pamats pašvaldību ilgtermiņa mērķu noteikšanai, gan paaugstinot energoefektivitāti, gan arī mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šobrīd ne visās pašvaldībās ir speciālists – energopārvaldnieks, kā arī daudzviet vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma. Energopārvaldības sistēma ir instruments racionālai un efektīvai enerģijas izmantošanai un pārvaldībai. Būvniecības valsts kontroles birojs ir izstrādājis metodiskos norādījumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai, tajos atgādinot, ka energopārvaldības sistēmai ir jābūt atbilstošai iestādes vai pašvaldības enerģijas patēriņam un tajā jāietver: 1) enerģijas ietaupījumu mērķi vai mērķi atsevišķos sektoros (piemēram, ēku apsildīšanā un telpu apgaismojumā, ielu apgaismojumā, pašvaldības transportā u.c.); 2) apņemšanos ieviest pasākumus nepārtrauktai energoefektivitātes uzlabošanai; 3) apņemšanos nodrošināt finanšu resursus pieņemto mērķu sasniegšanai; 4) apņemšanos nodrošināt enerģijas patēriņa datu vākšanu, to apstrādi un regulāru sabiedrības informēšanu par virzību uz noteikto mērķu sasniegšanu.

Klātesošie energopārvaldnieki atklāja, ka visbiežāk to ikdienas pienākumos visvairāk laika aizņem objektu apsekošana, kļūdu novēršana un tikai tad centieni veidot enerģijas patēriņa datu bāzi. Auditorijā izskan, ka energopārvaldnieks nav datu masīva veidotājs, bet gan enerģijas patēriņa dati ir jāapkopo, izmantojot attālinātās nolasīšanas iekārtas objektos un tos apvienojot vienotā uzskaites sistēmā. Turklāt energopārvaldnieka  uzdevums ir analizēt šos datus, sniegt datos balstītus ierosinājumus ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, reaģēt brīžos, kad energopārvaldības programmatūrā uzrādās neierasta situācija, kādai tai nevajadzētu būt konkrētās diennakts stundās. Piemēram, skolas ēkā brīvdienās uzrādās netipiski liels siltuma vai elektrības patēriņš, tad energopārvaldniekam ir jānoskaidro, vai skolā ir bijis kāds pasākums vai tomēr siltuma padeve nav noregulēta uz mazāku temperatūru. Ieviešot attālinātās datu nolasīšanas sistēmas, ir iespējams uzreiz pamanīt un attālināti novērst kļūdas daudz īsākā laika periodā.

Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk arī KEM) Valsts sekretāre Līga Kurevska seminārā uzsvēra galvenos izaicinājumus klimata politikas mērķu sasniegšanā Latvijā. Latvijas autoparkā augstu īpatsvaru (37%) veido novecojuši transportlīdzekļi, kuri kļūst mazāk ekonomiski un piesārņo gaisu, radot lielu siltumnīcefektu gāzu emisiju apjomu. Savukārt lauku reģionos viens no izaicinājumiem ir sabiedriskā transporta attīstība, kas aptver gan elektroauto, gan hibrīdtransporta īpatsvara palielināšanu kopējā transporta sektorā. Klimata politikas mērķu sasniegšanā vienlīdz būtiska ir energoefektivitātes pasākumu īstenošana daudzīvokļu ēkās.

“Klimata mērķu īstenošanai ir nepieciešams visu tautsaimniecības nozaru pienesums. Nozīmīgi ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, ražojam un patērējam. Savu artavu var dot ikviens, pietuvojoties vienu soli tuvāk kopīgajam mērķim samazināt siltumnīcefektu gāzu emisiju apjomu, sākot jau ar ikdienas patēriņa un mobilitātes paradumu maiņu, līdz ar to sabiedrības izpratnes veicināšana par klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņu radītājām sekām ir vienlīdz būtisks izaicinājums,”  uzsver L. Kurevska.

Lai strauja energoresursu cenu kāpuma gadījumā atvieglotu atbalsta sniegšanu centralizētajiem risinājumiem – elektroenerģijai, dabasgāzei, centralizētajai siltumapgādei, ir izveidota mērķēta atbalsta sistēma mājsaimniecībām energoresursu sadārdzinājuma segšanai.

Šobrīd ministrija strādā pie trīs tiesību aktu izstrādes – Klimata likums; Transporta enerģijas likums; Nacionālais klimata un enerģētikas plāns.  Klimata likumā paredzēts, ka plānošanas reģioni  plānošanas dokumentos nosaka mērķus, prioritātes un nosacījumus klimata pārmaiņu jomā. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions CEESEU-DIGIT ietvaros ar 11 pašvaldību konsultatīvo atbalstu līdz nākamā gada rudenim izstrādās Reģionālo enerģijas un klimata rīcības plānu 2030. gadam. Publiskā apspriešana par klimata likumu ir noslēgusies, un 12. oktobrī notiks sanāksme, kuras laikā tiks apspriesti publiskās apspriešanas laikā saņemtie iebildumi un priekšlikumi, kā arī KEM sniegtie skaidrojumi. Klimata likumu plānots apstiprināt Saeimā līdz 2023. gada beigām.

Savukārt Transporta enerģijas likuma mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ar transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu, veicinātu emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu. Drīzumā gaidāma sabiedriskā apspriešana. Atjaunotā redakcija Nacionālajam klimata un enerģētikas plānam (turpmāk arī NEKP) šobrīd tiek virzīta uz pirmreizējo iesniegšanu Eiropas Komisijai. NEKP būs būtisks pamats reģionāla līmeņa enerģētikas un klimata plānošanas dokumenta izstrādei.

L. Kurevska aicina gan pašvaldības, gan plānošanas reģionus piedalīties ministrijas e-mācību kursā “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām”. Ievadsemināra ierakstu tiešsaistē iespējams noskatīties  Klimata un enerģētikas ministrijas Facebook lapā: https://www.facebook.com/klimataunenergetikasministrija/videos/6679681082121969

VPR vecākā eksperte Laura Dzelzkalēja vērsa pašvaldību speciālistu uzmanību uz Latvijas klimatam tipiskākajiem klimata pārmaiņu riskiem, kuru iespējamību un ietekmi novērtēt savos ilgtspējīgas enerģijas un klimata plānos un kuriem paredzēt konkrētus pasākumus to mazināšanai vai novēršanai. Piemēram,   ekstremāls karstums/aukstums; lieli nokrišņi, plūdi un strauja ūdenslīmeņa celšanās; sausums, ugunsgrēki; vētras; zemes masu kustība (nogruvumi, noslīdējumi, izskalotie ceļi); ķīmiskās izmaiņas (ūdeņu paskābināšanās, atmosfēras sastāva izmaiņas); bioloģiskie draudi (pandēmijas, slimības); ietekme uz saimniecisko darbību; ietekme uz veselību; ietekme uz bioloģisko daudzveidību, dabas vidi (šī brīža piemērs par mizgraužiem).

SIA ADVEN Latvia pārstāvji Māris Kānītis un Egils Kampuss semināra dalībniekus iepazīstināja ar Valmieras pilsētas pieredzi ceļā uz enerģētisko neatkarību pilsētas siltumapgādē. Kā arī klātienē aplūkojām šķeldas katlu māju Valmierā, Dakstiņu ielā 1. Katlu māja savu darbību uzsāka 2020. gada oktobrī un tajā uzstādīti šobrīd Latvijā inovatīvākie tehnoloģiskie risinājumi, ļaujot siltumenerģijas ražošanā dedzināt lētāku, zemākas kvalitātes šķeldu. Katlu mājā uzstādīti vairāki risinājumi, lai samazinātu arī gaisa piesārņojumu un iegūtu maksimālu siltuma atdevi.

Nākamais Vidzemes plānošanas reģiona organizētais darbseminārs notiks 29. novembrī Valkas novadā. Aicinām interesentus aktuālajai informācijai sekot līdzi VPR mājas lapā, sadaļā Energoefektivitātes jaunumi:

http://www.vidzeme.lv/lv/energoefektivitates_jaunumi

Darbsemināri tiek organizēti Eiropas Savienības “Life” programmas projekta “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (turpmāk arī CEESEU-DIGIT) ietvaros. CEESEU-DIGIT galvenais mērķis ir sešos Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionos, tostarp Vidzemes plānošanas reģionā, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata rīcības plānu, kā arī pilnveidot pašvaldību spējas sagatavot, finansēt un ieviest savus enerģijas un klimata rīcības plānus saskaņā ar nacionāla un reģionāla līmeņa enerģētikas plānošanas dokumentiem.

Šis projekts ir saņēmis Eiropas Savienības finansējumu saskaņā ar granta līgumu Nr. 892270. Visu atbildību par darbsemināru saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu.

 Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521.

Logo: “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē"