2026. gada 6. jūnijā Stāmerienas pilī Mārtiņa Virša izstādes "Iztēles fragmenti" atklāšana.
Mākslinieks Mārtiņš Virsis par kolekciju "Iztēles fragmenti": "Eļļas gleznu kolekciju "Iztēles fragmenti" esmu izveidojis pēdējo divu gadu laikā, primāri koncentrējoties uz dabas ainavām un dzīvo radību, tajā skaitā arī cilvēku vietu tajās, ar mērķi radīt sentimentālas, siltas emocijas skatītājos, kas liktu veidot ciešāku saikni ar dabu un saprast, cik neizbēgami tā mūs iespaido un nosaka to, kas tad īsti esam. Gleznās ir jūtama gan romantisma, gan impresionisma vēsmas, jo savos darbos vēlos atdzīvināt tādu mākslinieku kā Kloda Monē un Kaspara Dāvida Frīdriha stilus savā interpretācijā. Neaizstājams iedvesmas avots papildus mākslas dižgariem ir brīnišķīgā kino pasaules dažādība, mūzika un dzimtā Vidzeme, ar spilgtajiem rītausmu debess toņiem un miglainajām ainavām. Liekot kopā visas šīs sastāvdaļas, cenšos tās apvienot personīgā mākslinieciskā redzējumā. Katra glezna ir jauns ceļojums gaismas, krāsu un emociju izpētē, un ar vislielāko gandarījumu labprāt vestu jūs līdzi šajā ceļojumā."
Mākslinieks Mārtiņš Virsis dzimis un audzis Valmierā. Kopš agras jaunības viņa dzīve cieši saistīta ar mākslu - teātri, mūziku un rakstniecību. Pēc pilngadības sasniegšanas gandrīz desmit gadus dzīvojis Rīgā, kur kādā ikdienišķā vakarā atklājis savu aicinājumu glezniecībā. Gleznošanu uzsācis 2022.gadā kā hobiju, sākotnēji strādājot ar akrila krāsām, bet drīz vien pievērsies eļļas glezniecībai, kuras nesteidzīgums un dziļums kļuvis par nozīmīgu izteiksmes pamatu. Meklējot mierīgāku un dabai tuvāku vidi, 2024. gadā atgriezies Valmierā, kur tapis mākslinieka pirmais darbu cikls “Atmiņas”, kam sekojusi pilnā gleznu kolekcija “Iztēles fragmenti”. Savās gleznās mākslinieks pēta dabas un dzīvo radību, tostarp cilvēka, savstarpējo mijiedarbību, īpašu uzmanību pievēršot cilvēka attiecībām ar dabu. Darbos jūtama refleksija par laiku pirms modernizācijas, kad cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana bija neatņemama ikdienas
un izdzīvošanas sastāvdaļa, un dzīves ritmu noteica gadskārtas un dabas cikli.
