Platība: 108 km2.
Lielākās apdzīvotās vietas: Lizums, Velēna.
Tur ir zemnieku saimniecības, kam raibaļu ganāmpulki dod pienu, lai ražotu tik latviskos saldumus – gotiņas, un tur ir arī Latvijas brūnās, kas dzīvo lauku sētā. Tur ir teju vai pussimts komercsabiedrību, kas bīda biznesu pagastā un pāri Latvijas robežām rietumu un austrumu virzienā. Un pagasta centrā ir dziedniecisko augu dārzs, ko pārzina pati Laima. Tur pašu vellu dabūs gatavu.
Lizuma pagastu var saukt par Gulbenes novada rūpniecisko centru.
Lizums
Senākās ziņas par Lizumu vēsta, ka 16.gadsimtā tas piederējis Tīzenhauzenu dzimtai. 18.gadsimta beigās Lizumu mantojusi Malamu dzimta.
1836.gadā Lizuma muižu nopircis Otto Gotlībs fon Volfs, un trīs paaudzēs Lizums piederējis baronu Volfu dzimtai. Šajā laikā pils ieguvusi savu tagadējo izskatu un kopā ar bijušajām muižas saimniecības ēkām veido pašreizējo pagasta centru.
Kādreiz Lizums bija būtisks dzelzceļa centrs, taču 1944.gadā skaistā Lizuma stacija tika sagrauta, savukārt 1999.gadā tika slēgta arī dzelzceļa līnija Rīga - Žīguri (caur Ieriķiem).
Velēna
Pirms 2.Pasaules kara ar Lizumu par pagasta centra lomu sacentās Velēna, kas strauji auga Gaujas krastā, taču kara beigās tika nopostīts faktiski viss Velēnas vecais centrs. Braucot pa Gulbenes - Smiltenes šoseju, skatiena uzmanību pievērš Velēnas baznīca, kas ir ne tikai stalta, bet arī "skanīga"- te skan Zauera firmas brīnišķīgās ērģeles.
Lizuma pagasta Velēnā bijusi pirmā zināmā skola tagadējā novada teritorijā - jau ap 1640.gadu. 1868.gadā skola atvērta arī Lizumā. Kopš 1937.gada skola atrodas Lizuma muižas pilī.
Velēnas draudzes skolā ilgus gadus strādājis skolotājs Kārlis Tarzieris, kurš ir autors pirmajai šaha mācību grāmatai latviešu valodā.
Cita elpa
Kolhoza "Spars" pastāvēšanas laikā tika sakopts vēsturiskais centrs un vairākas muižas ēkas pielāgotas mūsdienu vajadzībām. Pagasta kultūras nams izvietots bijušajā muižas klētī, sporta zāle – zirgu stallī, ārsta prakse un aptieka – muižkunga mājā, bijušajā spirta brūzī tiek ražotas konfektes.
Novadnieki
Lizumā kopš senseniem laikiem dzīvojusi Jaunzemu dzimta, viens no tās dēliem vairāk pazīstams ar citu vārdu - kā Apsīšu Jēkabs. No Lizuma pagasta nāk 1.Republikas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, rakstnieks un tulkotājs Eižens Rauhvargers, žurnālists un novadpētnieks Mintauts Ģeibāks, tekstilmāksliniece Milda Klēbaha, profesore Elza Preimate, arhitekts Verners Vitands, valodnieks Alvils Augstkalns, folkloras teicēja Žagaru Made, izgudrotājs un triku meistars Kārlis Ploks, Gosupes velna autors Vilis Zvaigznītis. Lizumā atrodas mākslinieku Brektu dzimtas mājas „Saulieši”, kur izveidota savdabīga izstāžu zāle.
Uzņēmējdarbība
Šodien Lizumā sekmīgi darbojas SIA „Avoti SWF” (kokapstrāde, mēbeļu ražošana), SIA „RAIRU” (mežizstrāde), SIA „Dimdiņi” (dārzeņu ražošana un pārstrāde, konfekšu ražošana), SIA „Brīvzemnieki”, zemnieku saimniecības „Augstkalni” un „Velēna” (visas nodarbojas ar lopkopību). Vairāki zemnieki nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.