Lai mācītos no citu pieredzes, šā gada 13.-14. septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālo pakalpojuma attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Šobrīd pašvaldības strādā pie projektu pieteikumu sagatavošanas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, tāpēc dalībniekus interesēja jautājums par to, kādus pakalpojumus centra “POGA” darbinieku ieskatā būtu nepieciešams attīstīt topošajos sociālās rehabilitācijas centros. Centra darbinieki uzsver, ka būtiski ir regulāri izpildīt speciālistu uzdotos mājasdarbus, kuri izstrādāti katram klientam individuāli. Tas nepieciešams, lai intensīvajā rehabilitācijas kursā panākto progresu būtu iespējams saglabāt un attīstīt. Šī iemesla dēļ centra darbinieki īpaši priecātos par sadarbību ar pašvaldību sociālās rehabilitācijas centriem, kuri varētu būt uzturošās rehabilitācijas sniedzēji. Centra darbinieki norādīja, ka deinstucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar pašvaldību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru.
Dienas turpinājumā apmeklējām Rīgas Sociālo dienestu, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem - gan dienas aprūpes centrus, gan specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus. Šos pakalpojumus plāno izveidot arī vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.
Rīgas kolēģi dalījās pieredzē par individuāli izstrādātajām sociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Individuālo programmu priekšrocība ir iespēja izvēlēties nevis tos pakalpojumus, kas ir pieejami, bet gan meklēt katram cilvēkam atbilstošāko atbalsta risinājumu. Šo risinājumu pašvaldība iepērk no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un, lai arī sākotnējās izmaksas ir lielas, ilgtermiņā šāda pieeja ir ne vien efektīvāka, bet arī ekonomiski izdevīgāka. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs.
Brauciena pirmo dienu noslēdzām ar BKUS filiāles “Gaiļezers” apmeklējumu, kurā devāmies uz pakalpojumu “Atelpas brīdis”, lai izvaicātu par gados uzkrāto pieredzi. Pēc apmeklējuma secinājām, ka šo pakalpojumu nodrošināt par noteikto valsts izcenojumu ir problemātiski, kā arī kvalitatīva speciālistu komanda ir jāveido daudzu gadu garumā.
Otro brauciena dienu uzsākām ar rehabilitācijas centra “Līgatne” apskati un speciālistu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem bērniem un cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Centrā ir pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, hidroterapija, dejas un kustību terapeits, kā arī mākslas terapeits. Rehabilitācijas centra “Līgatne” pakalpojumi galvenokārt domāti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēguma daļā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sadarbības partnerus par kārtību, kādā veicami Vidzemes DI plāna grozījumi, sniedza pārskatu par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vērtēšanas procesu, kā arī izteica atzinību pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu.
Diskusijas sadaļā aicinājām biedrības “Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu dalīties pieredzē, attīstot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālo uzņēmējdarbību. E.Viļķina savā prezentācijā uzsvēra, ka, attīstot kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, samazinās pabalstu saņēmēju skaits, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits. Saņemot pakalpojumus ģimenei ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo 97% vecāku, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte (gan maziem, gan pieaugušiem) pie pakalpojumu saņemšanas izvēlas strādāt. Tāpat E.Viļķina aicināja domāt par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot katra cilvēka spējām atbilstošu iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, atbilstoši padarītajam darbam.
Tā kā pašvaldību sociālajiem dienestiem nav uzkrāta liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pārrunājām arī iespējamo sadarbību ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekciju, par kuras darbību informēja Krista Brūna. Pašvaldības vērsa uzmanību uz jautājumiem par informācijas apmaiņu starp psihiatriem un sociālajiem dienestiem, jo lielākoties cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība pēc iziešanas no ārstniecības iestādes, nenonāk sociālā dienesta redzeslokā, tādēļ nav iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. Tāpat pašvaldības lūdza psihiatrus sniegt detalizētāku informāciju par pacientiem nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bieži psihiatru atzinumos šāda nozīmīga informācija nav iekļauta un tas apgrūtina kvalitatīvu un cilvēka vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu. Savukārt K.Brūna norādīja, ka jaunie speciālisti ir ieinteresēti iesaistīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā arī uzsvēra, ka psihiatriem bieži vien trūkst informācijas par pašvaldībās pieejamiem pakalpojumiem, tāpēc informācijas apmaiņa un sadarbība ir ļoti būtiska.

Vidzeme iekļauj

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, .