Pamatlietas, kas jāņem vērā uzsākot remontu dzīvoklī
Būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami dzīvokļa:
- interjera uzlabošanas darbiem, piem., tapešu izlīmēšanai, sienu un griestu krāsošanai, grīdas seguma maiņai neskarot starpstāvu pārsegumu (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāni);
- logu atjaunošanai vai nomaiņai, ja tiek nodrošināts līdzšinējais loga dalījums un proporcijas, rāmja un loga elementu krāsojums (ja dzīvoklis atrodas ēkā, kas nav kultūras piemineklis);
Būvniecības ieceres dokumenti ir nepieciešami dzīvokļa:
- pārplānošanai (starpsienu nojaukšanai, jaunu starpsienu izbūvei);
- durvju un logu ailu jaunai izbūvei vai esošo paplašināšanai, samazināšanai vai aizbūvēšanai;
- grīdas seguma maiņai skarot starpstāvu pārsegumu (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāni);
- lietošanas veida maiņai;
Ņem vērā!
Ja vēlaties mainīt sanitārtehnisko telpu (tualete, vannas istaba) atrašanās vietu dzīvoklī un pārplānošanas rezultātā tās atradīsies virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, jāsaņem zemāk esošā dzīvokļa īpašnieka rakstiska piekrišana, kā arī jāievēro Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumu Nr.693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 136.punkts kas nosaka, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Ir pieļaujama to atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas, ugunsdrošības, ventilācijas un ekspluatācijas drošības prasības.
Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās un iesniegs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) nepieciešamo dokumentāciju plānotajiem remontdarbiem.
Būvprojekta saskaņojums ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem nav nepieciešams, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja sadalīta dzīvokļu īpašumos un pārbūves rezultātā netiek skartas nesošās konstrukcijas.
Būvprojekts jāsaskaņo ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekiem:
- ja pārbūves rezultātā tiek skartas kopīpašumā esošās daļas (piem., nesošās sienas, kolonnas);
- grīdas seguma maiņai skarot starpstāvu pārsegumu (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāni);
- telpu grupas lietošanas veida maiņai;
- inženierkomunikāciju (ūdens, kanalizācijas, siltumapgādes u.c.) stāvvadu nomaiņai.
Kas jāņem vērā būvējot žogu?
Žoga būvniecībai būvvaldē nav jāiesniedz paskaidrojuma raksts, būvniecības iesniegums vai cita būvniecības ieceres dokumentācija.
Ņem vērā!
Ierīkojot žogus jāņem vērā Gulbenes novada 2018.gada 27.decembra saistošajos noteikumos Nr.20 "Gulbenes novada teritorijas plānojums, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa” (prot. Nr.25, 29.§) noteiktās žogu novietojuma, materiālu izvēles, augstuma un caurredzamības prasības (piem. gar ielām un ceļiem atļauts izbūvēt caurredzamus žogus ne augstākus par 1,8 m);
Žoga izbūve jāsaskaņo ar zemes gabala īpašnieku un trešajām personām (piem.,inženierkomunikāciju turētājiem), kuru tiesības tiek skartas,atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumiem Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”.
Zemes vienības atļauts iežogot:
- vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām (šajā gadījumā žoga būvniecība jāsaskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku - vēlams rakstisks savstarpējs saskaņojums, kas ir saistošs īpašumtiesību pārņēmējiem abās žoga pusēs esošajiem īpašumiem, žoga izbūvi veicot savas zemes vienības pusē - kaimiņa saskaņojums nav nepieciešams);
- ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju (pilsētā un ciemu teritorijās) vai autoceļa aizsargjoslu (ārpus ciemu teritorijām) ievērojot redzamības brīvlaukus;
- gar valsts nozīmes ūdensnotekām, koplietošanas ūdensnotekām, pašvaldības nozīmes ūdensnotekām – 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes;
- gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – ne tuvāk par tauvas joslas robežu.
Aizliegta dzeloņstiepļu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.