15.maijā oficiāli sākas peldsezona, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, cik svarīgi ir ievērot drošību, atpūšoties pie un uz ūdens. Latvija ir pirmajā vietā Eiropā noslīkušo skaita ziņā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem. Peldsezonā pēdējos gadus VUGD no ūdens izcēlies vidēji 50 bojāgājušos.
Peldoties:
- Jāizvēlas droša peldvieta:
- Ja iespējams izvēlieties oficiālu peldvietu. Saraksts atrodams Veselības inspekcijas mājaslapā.
- Ja tuvumā nav oficiālas peldvietas, tad izvēlieties tādu, kurai:
- lēzens krasts un ciets pamats;
- daudz atpūtnieku un ir labi zināma;
- lēna straume vai stāvošs ūdens;
- tuvumā nav atvaru un tā nav aizaugusi.
Tā peldvieta, kas iepriekšējā gadā bija droša, šogad var būt mainījusies, īpaši tās gultne!
- Jāpārbauda ūdentilpes gultne:
- Pirmajā reizē pat zināmā ūdenstilpē jāiet lēnām, iztaustot tās gultni, jo pa ziemu tā iespējams ir mainījusies – parādījušies sanesumi vai bedres, kā arī zari, koki un citi bīstami priekšmeti;
- Ja kopš vasaras nav peldēts, tad peldsezonu ieteicam uzsākt, kad ūdens temperatūra sasniegusi vismaz +18 grādus.
- Ja esat pārkarsis saulē, tad ūdenī jāiet iekšā lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.
- Pirmajā reizē nedrīkst pārvērtēt savus spēkus – ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien.
Drošība, atrodoties laivā:
- Atrašanās un pārvietošanās ar laivu ir saistīta ar dažādiem riskiem un lielu bīstamību, jo dažādu apstākļu ietekmē laiva var apgāzties, tāpēc, lai izvairītos no traģiskiem negadījumiem uz ūdens, VUGD aicina cilvēkus, atrodoties ūdens transportlīdzeklī, uzvilkt glābšanas vestes, kas, notiekot negadījumam, turēs cilvēku virs ūdens un dos vairāk laika un iespējas izglābties. Personām, kas jaunāks par 12 gadiem, ir obligāti jālieto glābšanas veste.
- Glābšanas vestes ir obligātas pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot, nodarbojoties ar ūdensslēpošanu un citiem ūdens sporta veidiem. Vestei ir jābūt pareizi uzvilktai un aizsprādzētai.
! Ja mājās ir mazi bērni, tad piemājas baseinam, grāvim vai dīķim jāuzliek žogs, lai bērns nejauši vai ziņkāres vadīts tajā neiekristu. Turklāt bērnu ne sekundi nevar atstāt bez uzraudzības. Katru gadu piemājas ūdenstilpēs noslīkst vairāki mazi bērni. Bērni no apmēram piecu gadu vecuma slīkst klusējot, jo saprotot, ka izdarījuši ko tādu, kas nav bijis atļauts, baidās saukt palīgā.
!Aicinām vecākus arī saviem bērniem stāstīt vienkāršo glābšanas algoritmu – redzu slīkstošo – informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112 – pametu kādu priekšmetu – pats nedodos glābt – sagaidu glābējus un mediķus. Jāatceras, ka slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nespēj skaļi kliegt un nevicinās ar rokām.
!Matrači, riņķi, uzroči – nav droši, tās ir tikai rotaļlietas. Tās nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste. Aicinām ģimenēs pārrunāt ar bērniem, ka ja mīļāko rotaļlietu, bumbu vējš iepūš ūdentilpē, tai nedrīkst peldēt pakaļ, bet jāizstāsta pieaugušajam, kurš izvērtēs situāciju.
VUGD aicina iedzīvotājus būt apdomīgiem un ūdens priekus baudīt apdomīgi un lejupielādēt savos tālruņos 112 Latvija aplikāciju.
Lietotnes priekšrocības:
- sniedz iespēju piezvanīt vai nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 1 1 2:
- īsziņu nosūtīšanas iespēja veicina vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 1 1 2 pieejamību cilvēkiem ar runas un dzirdes traucējumiem un cilvēkiem, kuriem ir izsniegtas citu valstu mobilo sakaru operatoru SIM kartes;
- zvanot vai sūtot īsziņu, izmantojot Lietotni, zvana vai īsziņas saņemšanas brīdī 1 1 2 dispečeri redz aptuvenu zvanītāja/ īsziņas sūtītāja atrašanās vietu. Tas sniedz iespēju operatīvāk sniegt palīdzību tad, kad iedzīvotājs nevar precīzi izstāstīt negadījuma vietu. Būtiski! Lai šī iespēja darbotos, viedierīcē obligāti ir jābūt ieslēgtai atrašanās vietas noteikšanas funkcijai;
- sniedz zināšanas par pareizu rīcību apdraudējuma gadījumos un kā tiem sagatavoties;
- informē par iespējamu apdraudējumu, piemēram, ekstremāli stipru karstumu.
Traģēdijas uz ūdens visbiežāk notiek trīs iemeslu dēļ:
- peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš neapdomīgi riskē, tajā pašā laikā viņam ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu ir aizpeldējis;
- cilvēku pārdrošība, piemēram, lekšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem, kā arī iespējamo risku neapzināšanās un neizvērtēšana;
- neuzmanīga rīcība un neapdomība laivojot, kā rezultātā peldlīdzeklis apgāžas, kā arī glābšanas vestu nelietošana vai pat to neesamība peldlīdzeklī.
Biežākie slīkšanas iemesli:
- Alkohols, kas rada pārgalvību un nespēju objektīvi novērtēt situāciju.
- Neprasme peldēt – labi un teicami peld tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.
- Peldēšana vai pārāk strauja ieiešana aukstā ūdenī, kas izraisa krampjus vai sirdsdarbības traucējumus.
- Izkrišana no laivas ūdenī (nav glābšanas vestes)
- Savu spēju pārvērtēšana.